RĪGAS SKOLU PEDAGOGI APGŪST TĀLĀKIZGLĪTĪBAS PROGRAMMU “ETNISKĀS SASKAŅAS UN STARPKULTŪRU DIALOGA SEKMĒŠANA SKOLĀ”

RĪGAS SKOLU PEDAGOGI APGŪST TĀLĀKIZGLĪTĪBAS PROGRAMMU “ETNISKĀS SASKAŅAS UN STARPKULTŪRU DIALOGA SEKMĒŠANA SKOLĀ”

06/07/2020 / Ievietoja: IAC

Izglītības attīstības centrs jūnijā noslēdza apmācību ciklu pedagogu tālākizglītības programmā “Etniskās saskaņas un starpkultūru dialoga sekmēšana skolā”. Programma izstrādāta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta projekta  “Starpkultūru dialoga sekmēšana skolā” (Nr.DIKS - 20-251-lī) īstenošanas ietvaros.

11. jūnijā, 18.jūnijā  un 30. jūnijā NVO namā Ieriķu ielā 43a, Rīgā projekta dalībnieki piedalījās semināros un apguva starpkultūru izglītības programmu.

Foto no semināra šeit.

Pieaugoša sabiedrības daudzveidība ir realitāte Latvijas un Rīgas ikdienā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem lielākās etniskās grupas Rīgā līdzās latviešiem ir krievi, ukraiņi, baltkrievi un poļi. Iebraucēju vidū nozīmīga grupa ir bērni un jaunieši. IAC īstenotā pētījuma dati  Rīgas domes projektā “AMITIE CODE” vēsta, ka 2017.gadā 75% Rīgas izglītības iestāžu mācījās jauniebraucēju un reemigrantu bērni. IAC izpēte par jauniebraucēju bērnu integrāciju skolās liecina, ka pedagogiem dažkārt trūkst atbalsta mehānismu darbā ar bērnu iekļaušanu izglītībā.  

Tāpēc IAC projektā  “Starpkultūru dialoga sekmēšana skolā” izveidoja 24h pedagogu tālākizglītības programmu, kurā tika iekļauti jautājumi par personisko identitāti, dažādību izglītībā, globalizācijas un migrācijas procesu ietekmi uz norisēm izglītībā, stereotipu rašanās cēloņiem un  izpausmēm,  valstisko vērtību nozīmīgumu. Skolotāji pilnveidoja prasmes darbam daudzkultūru klasēs, iepazinās ar  digitālajiem resursiem dažādības vadībā un dalījās pieredzē, kā veiksmīgāk īstenot vērtībās balstītu pieeju skolā, lai veicinātu iekļaušanu un savstarpēju cieņu.

Projektā iesaistīts 41 skolotājs no dažādām Rīgas izglītības iestādēm, kuras  īsteno latviešu un mazākumtautību izglītības programmas. Dalībnieki ir dažādu mācību priekšmetu skolotāji, skolotāji, kas īsteno interešu izglītību, direktora vietnieki, metodisko komisiju vadītāji, struktūrvienību vadītāji, internāta skolotāji, skolotāju palīgi, pagarinātās grupas skolotāji, karjeras konsultanti un starptautisko projektu vadītāji u.c. Pedagogi strādā visos izglītojamo vecumposmos. Daļai skolotāju prakse skolā ir neliela – tikai daži mēneši, daļai prakse ir ievērojama. Dalībniekiem ir atšķirīga iepriekšējā pieredze starpkultūru izglītībā un darbā ar jauniebraucējiem. Daļa pedagogu jau strādā ar audzēkņiem, kuru ģimenes ieradušās Latvijā no citām valstīm, kā arī ar reemigrantu bērniem. Citiem nav personīgas pieredzes darbā daudzkultūru klasēs, bet ir motivācija apgūt šīs aktuālās zināšanas.

Projekta īstenošanas gaitā tika izzinātas dalībnieku vajadzības, lai programmas saturu pielāgotu un sniegtu atbalstu skolotājiem aktuālos jautājumos. Uzsākot programmu dalībnieki akcentēja interesi gūt idejas un mācību materiālus starpkultūru izglītībā mācību stundām un klases audzinātāja stundām. Tāpat skolotāji izrādīja  interesi par ārpusstundu aktivitāšu idejām,  pedagogu sadarbības iespējām un iespējām iepazīt citu skolu pieredzi.

Projektā nozīmīga loma bija savstarpējai pieredzes apmaiņai un dalībnieku aktīvai līdzdalībai apmācību semināros. Semināros no dalībniekiem izskanēja un savstarpējas diskusijas raisīja vairāki jautājumi, piemēram, kā saliedēt klasi, kura ir ļoti daudzveidīga; kā dažādu tautību bērnus labāk iekļaut klases kolektīvā; kā palīdzēt latviešu reemigrantu bērniem, kuri atgriežas no ārzemēm un vairākus gadus ārzemēs ir mācījušies pilnīgi pēc citas programmas un angļu valodā; vai vietējie skolēni nejutīsies atstumti, ja pārāk daudz  uzmanību veltīs citu  tautību skolēnu integrācijai; kāda ir valsts politika attiecībā uz bērnu integrāciju u.c.

Semināros katrs skolotājs iepazīstināja ar savu līdzšinējo pieredzi, kā mācību un audzināšanas darbā aktualizēt vērtību pieeju. Tika piedāvāts plašs aktivitāšu klāsts, kā stiprināt atbildību, līdzcietību, centību, laipnību, godīgumu solidaritāti un toleranci. Dalībnieki atzina, ka, īstenojot vērtībizglītību, klasēs uzlabojas skolēnu uzvedība, skolēni paši mācās cieņpilni risināt strīdīgas situācijas, mazinās bērnu savstarpējā apcelšana un aizskaršana, skolēni iemācās just līdzi citu cilvēku sāpēm un atbalstīt viņus, arī cittautiešiem ir interesanti mācīties par laipnību, solidaritāti un iejūtību.   

Vērtējot skolotāja lomu daudzveidības vadībā semināru dalībnieki atzina: “Skolotājam ir jārespektē daudzveidība un  jāpalīdz skolā un sabiedrībā iejusties katram bērnam. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka jāīsteno arī pilsoniskā un patriotiskā audzināšana. Izaicinājums ir atrast labu līdzsvaru starp šiem pedagoga uzdevumiem.

Šobrīd dalībnieki apkopo semināros uzzinātās idejas un pieredzi, lai augusta beigās un septembrī, atgriežoties savās skolās, ar programmas materiāliem iepazīstinātu kolēģus savās skolās un iegūtos mācību materiālus starpkultūru izglītībā izmēģinātu savās klasēs. Augustā un septembrī projekts aktīvi risināsies skolās, pedagogi sniegs atgriezenisko saiti projekta ekspertu komandai par veiksmēm un izaicinājumiem programmu īstenojot praksē.

Projekta ekspertu komanda šobrīd izvērtē un apkopo skolotāju pieredzi, lai veidotu projekta informatīvo izdevumu “3 soļi pretī dažādībai tavā klasē”, kurā tiks apkopotas ierosmes mācību un audzināšanas darbam daudzkultūru klasēs.