Pirmie reģionālie semināri projekta SATIKT skolu komandām

Pirmie reģionālie semināri projekta SATIKT skolu komandām

15/11/2023

2023. gada novembrī notika  projekta pirmie reģionālie semināri, kas 9 skolu komandas pulcēja trīs reģionālajos semināros. 2.novembrī Balvos tikās  Balvu Valsts ģimnāzijas, Baltinavas un Viļānu vidusskolas komandas, 9. novembrī Rīgā tikās Rīgas Purvciema vidusskolas, Liepājas Liedaga vidusskolas un  Liepājas Rietumkrasta (8.)vidusskolas komandas un 10. novembrī Jaunogrē  - Jaunogres vidusskolas, Aglonas un Valmieras 5. vidusskolas komandas. Semināros piedalījās projekta dalībskolu jaunieši un pedagogi, kā arī vietējo kopienu pārstāvji no  mazāk iekļautajām kopienu grupām. Kopienas mazāk iekļauto sabiedrības grupu pārstāvju piedalīšanās semināros nodrošināja projekta dalībniekiem izpratni par to kādā mērā jauniešu īstenotās pilsoniskās iniciatīvas sasniedz un ir noderīgas kopienas grupām, uz kuru iekļaušanu tās ir vērstas. iestādēm, kas nav tieši iesaistītas projektā, bet vēlētos pārņemt pieredzi piedaloties. Semināros skolu komandas dalījās pilsoniskās kompetences programma “3i”– “Izprast”, “Iesaistīties” un “Iekļaut” apguves pieredzē skolās  un vietējās kopienās.

 

Katras skolas pārstāvji, balstoties  uz programmas apguves un aprobācijas gaitā izstrādāto stratēģiju, iepazīstināja ar savu izvēlēto sadarbības grupu vietējā kopienā, veidoja grupas portretu, identificētās vajadzības un izvēlētos  risinājumus un to ieviešanas pieredzi, sadarbojoties ar vietējo pašvaldību, NVO un citām iesaistītajām pusēm.

Balvu Valsts ģimnāzijas skolēni un pedagogi nolēmuši atbalstīt bērnus un jauniešus ar invaliditāti. Lai izzinātu šīs sociālās grupas situāciju un atbalsta vajadzības, projekta komandas dalībnieki sadarbojušies ar Balvu teritoriālās invalīdu biedrības pārstāvjiem.  Tāpat sociālo zinātņu stundās un citos formātos notikušas diskusijas par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanās iespējām sabiedrībā un lielākajiem izaicinājumiem. Diskusijās, intervijās un aptaujā iegūtos datus komanda izmantojusi, lai veiktu sociālo kartēšanu un apzinātu risinājumus šīs mazāk aizsargātās sabiedrības grupas situācijas uzlabošanai. Jaunieši noskaidrojuši, ka izglītības iestādes fiziskās vides pieejamības jautājumi jau ir pašvaldības darba plānā. Projekta komanda savus spēkus nolēmusi veltīt, lai organizētu sporta dienu cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī rīkotu labdarības koncertu. Savukārt, uzkrātās pieredzes popularizēšanai iecerēts vadīt meistarklases, kurās interesenti varēs iepazīties ar metodiku un praktisku pieredzi, kā atbalstīt cilvēkus mums līdzās, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam.

Baltinavas vidusskolas projekta komanda par aktuālāko nepieciešamību atzinusi atbalstu ģimenēm ar bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības. Lai apzinātu situāciju jaunieši izpētījuši normatīvo bāzi, kas regulē izglītības procesu bērniem ar speciālām vajadzībām, kā arī intervējuši speciālo pedagogu. Notikusi mērķgrupas aptauja, veikti novērojumi un rezultātā ar sociālās kartēšanas metodi izveidots strukturēts izpētes kopsavilkums. Izmantojot luksofora principu un skaitlisku gradāciju, kopsavilkumā atspoguļota ģimeņu, kurās aug bērni ar speciālām vajadzībām, situācija izglītības, mājokļa, pakalpojumu pieejamības, drošības, kultūras pieejamības, nodarbinātības, veselības un līdzdalības iespēju jomās. Tālāk projekta komanda nolēmusi pievērsties tiem risinājumiem, kurus iespējams nodrošināt izglītības iestādē, par noderīgākajiem atzīstot individualizētu pieeju, t.sk. konsultācijas, mērķētu atbalsta personāla darbu, kā arī mācīšanās vajadzībām atbilstošu mācību resursu nodrošinājumu, piemēram, mācību grāmatas papīra formātā.

Viļānu vidusskolas skolotāji un skolēni izvēlējušies atbalstīt jauniešus, kuriem ir grūtības iekļauties klases kolektīvā dažādu sociālu vai psiholoģisku faktoru dēļ. Lai izzinātu problēmas cēloņus veikta jauniešu aptauja, notikušas intervijas ar skolas biedriem, pētīts Bērnu tiesību aizsardzības likums, lasīta literatūra par problēmas psiholoģiskajiem aspektiem. Iepazīstot ar paveiktā rezultātiem, komandas jaunieši īpaši akcentēja, cik delikāta un sociāli jūtīga ir izvēlētā problēma, tādēļ liela nozīme ir pētnieku emocionālajai inteliģencei un spējai cieņpilni sarunāties ar atstumtajiem jauniešiem. Par labāko risinājumu komanda atzinusi sadarbību ar Viļānu Jauniešu centru. Vides un cilvēku maiņa, iespēja uzņemties atbildību, pozitīva motivācija ir tie veiksmes faktori, kas ļauj pārraut “apburto loku” un liek atstumtajiem jauniešiem noticēt saviem spēkiem un iespējām.

Purvciema vidusskolas projekta komanda savā darbībā aktualizēja redzes invalīdu grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Skolai ir tradīcija sadarboties ar servisa suņu biedrības “Teodors” speciālistiem, kas palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Lai aktualizētu vides pieejamības problēmas un iekļaujošas sabiedrības vērtības,  novembrī skolā  viesojās fotoizstāde “Servisa suņi – darbā un atpūtā”. Skolēni situāciju vērtēja tiekoties ar cilvēkiem, kam ir redzes traucējumi un arī sarunājoties ar speciālistiem, kas strādā ar šiem cilvēkiem. Meklējot risinājumus, kā uzlabot neredzīgu cilvēku dzīvi, jaunieši diskutēja, kā mazināt vientulību un atstumtību, kas rodas nedrošības dēļ, jo ir bailes  iziet no mājas vides nesakārtotības dēļ. Jaunieši atzina, ka iespējas palīdzēt ir ikvienam, piedaloties brīvprātīgajā darbā, sniedzot cilvēcisku palīdzību, organizējot labdarības koncertus, vācot līdzekļus un  iesniedzot pašvaldībā līdzdalības budžetu.

Liepājas Rietumkrasta vidusskolas projekta komandas uzmanības lokā ir skolēni, kuri neiekļaujas skolā, jo jūtas izstumti vienaudžu vidē. Izstumtība rada uzvedības traucējumu un skolas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu risku. Tāpēc ir būtiski vērtēt, kādas  ir vienaudžu savstarpējās attiecības skolā, kā skolēni jūtas un kas kavē iekļauties vienaudžu kolektīvā. Projektā iesaistītie skolēni ar aptaujas un interviju  palīdzību vērtēja situāciju un atzina, ka apcelšanu var mazināt sarunājoties, analizējot dažādas situācijas un meklējot atbalsta dienestu speciālistu palīdzību. Paši jaunieši savstarpējas sarunas par atbildību un cieņu vienam pret otru akcentē kā vienu no iedarbīgākajiem veidiem, lai mazinātu nesaskaņas un neiecietību skolēnu vidē.

Liepājas Liedaga vidusskolas projekta dalībnieki analizēja, kā mazināt veselības un vērtīborientācijas riskam pakļautu skolēnu grupu – skolēnus, kuri veipo un ir atkarīgi no elektronisko cigarešu lietošanas. Skolēni atzina, ka šie skolēni būtiski apdraud savu veselību un nākotnē var kļūt par cilvēku grupu, kurai veselības dēļ būs grūti pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē. Skolēni aptaujāja vienaudžus par viņu pieredzi un uzskatiem elektronisko cigarešu lietošanā. Lai labāk izprastu iespējamos risinājumus atkarības mazināšanai, jaunieši intervēja speciālistu, kurš strādā ar atkarīgajiem cilvēkiem. Kā risinājumus jaunieši izvēlējās veselīga dzīvesveida popularizēšanu un atraktīvas aktivitātes, piedāvājot mainīt veipus pret kādu veselībai noderīgu lietu.

Aglonas vidusskolas projekta komandas uzmanības lokā ir atstumtie jaunieši, kuriem ir grūtības iekļauties skolas un ārpusskolas sabiedriskajā dzīvē. Projektā iesaistītie skolēni medijpratības mācību stundās īstenoja pētījumu, kurā ar aptaujas palīdzību vērtēja savas skolas 5.-12. klašu skolēnu savstarpējās attiecības skolā.  Par jauniešu līdzdalību  interešu pulciņos skolēni sarunājās ar Aglonas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centra “Strops” speciālistiem. Jaunieši secināja, ka apmēram puse aptaujāto skolēnu piedalās ārpusskolas pasākumos un interešu pulciņos, tomēr daļa ir pasīvi un noraidoši.  Lai panāktu lielāku līdzdalību un jauniešu iesaisti kopienas dzīvē, projekta komanda kā risinājumu izvirzīja nepieciešamību turpināt sadarboties ar jaunatnes darbiniekiem un popularizēt iespējas iesaistīties dažādās ārpusskolas aktivitātēs.

Jaunogres vidusskolas projekta dalībnieku uzmanības lokā ir bērni un jaunieši ar invaliditāti. Skolēni veica izpēti gan par situāciju skolā, gan arī par situāciju novadā. Aptaujājot un intervējot skolēnus ar invaliditāti, kā vajadzības tika konstatētas informācijas nepietiekamība par pasākumiem, ierobežotas iespējas piedalīties interešu izglītības pasākumos un sabiedriskā transporta nepielāgotība cilvēkiem ar kustību traucējumiem.  Skolēni atzina, ka problēmu pastiprina tas, ka skolēnu pašpārvaldē nav iesaistījušies skolēni ar invaliditāti, tāpēc viņu balsis un vajadzības ne vienmēr ir pamanītas. Lai veicinātu pētāmās grupas skolēnu iekļaušanu skolas dzīvē, skolā tiks organizētas radošas darbnīcas Ziemassvētku noskaņā,  kurās kopā darbosies dažādību pārstāvoši skolēni. Skola turpinās uzsākto sadarbību ar  Ogres novada Jauniešu mājas speciālistiem.

Valmieras 5.vidusskolas projekta grupa  vērtēja iemeslus, kāpēc  5.-7. klasēs daļa skolēnu ir pasīvi un neiesaistās interešu izglītības piedāvātajos pasākumos – nodarbībās un pulciņos. Lai analizētu situāciju, projekta grupa veica SVID analīzi un aptaujāja minētās klašu grupas skolēnus. Tika intervēti arī Valmieras Jaunatnes centra "Vinda" darbinieki. Projekta grupa atzina, ka visiedarbīgākais veids, kā uzrunāt neieinteresētos un savrupos skolēnus, ir pieejas “Jaunietis – jaunietim” izmantošana un  aktīvu vienaudžu vēstījums par savu pozitīvo pieredzi, kas gūta iesaistoties ārpusstundu aktivitātēs. Projekta grupa kā risinājumu izvēlējās organizēt skolā dienas nometni skolēniem, kurā plašāk iepazīstināt ar interešu izglītības iespējām.  

Projekta komandas semināra gaitā analizēja  līdzīgo un atšķirīgo pilsoniskās līdzdalības īstenošanas pieredzē, vērtēja skolu pieredzes savstarpējās pārņemšanas iespējas, kā arī apkopo idejas un struktūru, kā visefektīvāk savu iegūto pieredzi nodot plašākam interesentu lokam – izglītības iestādēm, kas nav tieši iesaistītas projektā, bet vēlētos pārņemt pieredzi, piedaloties pāru mācībās. Pāru mācības skolu komandas īstenos 2024. gadā no janvāra līdz martam.

 

Foto no Reģionāla semināra  Balvu Valsts ģimnāzijā

Foto no Reģionāla semināra  Rīgas Purvciema vidusskolā

Foto no Reģionāla semināra  Jaunogres vidusskola

           

logo rinda
Projekts “Satikt” (Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/104/19) finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem