IN ENGLISH


Dzirnavu iela 34a – 8,
Rīga LV-1010,
Latvija
Tālrunis: 67503730
Fakss: 67503729
e-pasts: iac@latnet.lv

Projekts „Starpkultūru dialoga veicināšana”
(Nr. 2005/017-495-03-01/2-30/17)

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības un Sorosa fonda – Latvija finansiālu atbalstu ES Pārejas programmas „Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” ietvaros

Noslēgusies viena no būtiskākajām projekta Izglītības attīstības centra (IAC) īstenotā projekta „Starpkultūru dialoga veicināšana” aktivitātēm – projekta gaitā izveidotās tālākizglītības programmas „Starpkultūru dialoga veicināšana” aprobācija piecos Latvijas reģionos – Latgalē, Kurzemē, Rīgā, Vidzemē un Zemgalē.

Katrā reģionā programmas aprobācijas semināros piedalījās sešu skolu komandas. Skolu komandas veidoja administrācijas pārstāvis, divi klašu audzinātāji, skolēnu pašpārvaldes pārstāvis un skolēnu vecāku pārstāvis. Piedalīties un apgūt programmu „Starpkultūru dialoga veicināšana” Rīgas reģionā tika uzaicinātas Rīgas Ukraiņu vidusskolas, Rīgas 53. vidusskolas, Rīgas 74.vidusskolas, Rīgas 95. vidusskolas, Mārupes vidusskolas un Rīgas 33. vidusskolas komandas. Vidzemes reģionā: Salaspils 2. vidusskolas, Krimuldas vidusskolas, Garkalnes pamatskolas, Jumpravas vidusskolas, Preiļu 2. pamatskolas un Aizkraukles 1. vidusskolas komandas. Kurzemes reģionā: A. Puškina Liepājas 2.vidusskolas, Liepājas 11. vidusskolas, Liepājas 6. vidusskolas, Ventspils 2. pamatskolas, Sabiles vidusskolas un Brocēnu vidusskolas komandas. Latgales reģionā: Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Daugavpils 6. vidusskolas, Maltas vidusskolas, Rēzeknes poļu vidusskolas, Medumu vidusskolas un Bebrenes vidusskolas komandas. Zemgales reģionā: Jelgavas 2. pamatskolas, A. Brigaderes pamatskolas, Dobeles Kristīgās pamatskolas, Bauskas 2. vidusskolas, Zaļenieku arodvidusskolas un Kalnciema pilsētas vidusskolas komandas.

Programmu aprobāciju seminārus vadīja projekta gaitā sagatavotie programmas „Starpkultūru dialoga veicināšana” multiplikatori, kuri šo kursu vadīšanai bija rūpīgi gatavojušies sešus mēnešus, gan apgūstot starpkultūru komunikācijas teoriju, gan mācoties metodiku, kā strādāt ar pieaugušo auditoriju, gan veidojot un papildinot jau sagatavotos programmas materiālus ar savam reģionam būtiskiem jautājumiem. Lielākajai daļai programmas multiplikatoru jau bija pieredze tālākizglītības kursu vadīšanā, bet daži šo darbu veica pirmo reizi.

Pēc programmas aprobācijas reģionos notikusi arī programmas aprobācijas izvērtēšana katrā reģionā, kur rūpīgi katra reģiona programmas multiplikatori, projekta komanda, ieskaitītie eksperti un konsultanti izvērtēja programmas stiprās un vājās puses, iespējas un draudus, lai turpmākajā projekta gaitā pilnveidotu programmu, tādējādi uzlabojot programmas materiālus un palidinot programmas saturu, ko ņemt vērā, veidojot programmas treneru mapi.

Pēc programmas aprobācijas katrā reģionā projektā iesaistītie programmas „Starpkultūru dialoga veicināšana” multiplikatori dalījās domās par projekta ideju polarizēšanu, vadot nodarbības, izmantojot projekta gaita izveidoto saturu un materiālus.

Pārdomas par programmas aprobācijas semināriem savas izteica viena no programmas veidotājām un Latgales reģiona multiplikatore Valija Salna:

„Latgales reģionā programmas “Starpkultūru dialoga veicināšanas” aprobācijas semināri bija ļoti emocionāli, pozitīvi orientēti uz apkārtējo daudzveidību. Daudzveidība izpaudās arī tajā faktā, ka divi no četriem multiplikatoriem bija vīrieši, kas noteikti bija minoritāte projekta dalībnieku vidū. Jāatzīmē, ka paši multiplikatori Viesturs un Jānis lauza pastāvošos stereotipus par vīriešiem, viņi savās nodarbībās radīja ļoti lirisku atmosfēru, pateicoties kam pat diezgan “smagas” tēmas par seksuālajām minoritātēm vai sociālajām grupām tika uztvertas ļoti saprotoši, bez nosodījuma vai agresijas...

Īpaši jāatzīmē mājas darba loma kursu norisē. Tā bija brīnišķīga iespēja katrai skolai nodemonstrēt to, kas viņuprāt ir visaktuālākais, ar ko viņi var lepoties vai par ko viņiem sāp sirds. Prezentācijās tika rādīta dažādība, kas ir saskatāma sākot no vienas skolas robežām un beidzot ar pagastu vai pilsētu.... Un, protams,  pats jaukākais  - cilvēkiem bija dota iespēja ieraudzīt sava novada dažādību, jo nav noslēpums, ka ikdienā mums neatliek laika apskatīt to, kas atrodas tepat mums blakus... Mēs zinām Eifeļa torņa celšanas gadus, bet nezinām, kad tika celta Bebrenes pils. Mēs zinām pasaulslavenu modes dizaineru vārdus, bet nezinām, kādas rotaslietas darina Maltas 2.vidusskolas amatnieki.

Informācija par Latgales dažādību un bagātību bija tik spilgta, ka projekta  multiplikatori arī iedvesmojās uz neparastām lietām – noslēguma nodarbībā visus dalībnieku sveica čigānbērni no J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskolas, kas ar savām tautas dziesmām un dejām uzskatāmi parādīja Latgales etnisko dažādību, kura padara mūs visus bagātākus.”

Dacei Konopecka, Rīgas reģiona multiplikatorei uzskata, ka „IAC īstenotajiem projektiem ir laba tradīcija apvienot skolas komandu, kuras pārstāvji nav tikai pedagogi. Programmas aprobācija paredzēja gan skolas komandas, gan starpskolu sadarbību visa kursa garumā. Programmas apguves laikā tiek aplūkotas tēmas, ar kurām sastopamies ikdienā, bet ne vienmēr aizdomājamies un domājam par tām. Tas dalībniekiem ļāva pārvērtēt gan savu attieksmi, gan rīcību, prognozēt to. Pats būtiskākais, pavērot veidu, kā var rīkoties citādi, iezīmējot pozitīvos un negatīvos piemērus. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc būtu vēlams skolas komandā iekļaut vairāk kā vienu skolēnu.

Šādi veidota programma rada iespēju, apvienot latviešu un mazākumtautību skolu komandas, panākt patiesu dialogu sarunu un kopdarbošanās veidā. Tas izkristalizē, vai ir atbilstība starp pašu mutvārdos izvirzīto lozungu „mēs veicinām starpkultūru pieeju ikdienā” un reālo rīcību gan skolā, gan ārpus tās. Darbošanās kopā ļauj vērot, vērtēt un izdarīt secinājumus.

Liels pluss programmai ir tas, ka tie paplašina redzesloku un padziļina zināšanas par tēmām, kuras skar mūsu ikdienas dzīvi. Tomēr tās ir it kā ārpus konkrētām profesionālajām sfērām.

Kā atšķirīgo no citām programmām varu minēt to, ka aktualizējot un pārspriežot piedāvātās tēmas, dalībnieki it kā atbrīvojas, nododas tādai kā refleksijai par sev zināmo, pieredzēto un pieņemto, jaunapgūto, jo kursi nenoslogo ar teorētisku apjomu profesionālajā jomā, kurā svarīgi tvert un pierakstīt katru vārdu. Atbrīvojošs moments ir arī tas, ka nepastāv pareizā vai nepareizā atbilde un nav vajadzības salīdzināt, kurš profesionālāks vai labāk sagatavots un veiksmīgāk strādā. Tas nerada konkurenci, bet veido draudzīgu atmosfēru auditorijā.

Mūsu Rīgas grupā bija vērojams tas, ka dalībniekiem ir liela vēlme izteikties, dalīties pieredzē, iespaidos, vienkārši parunāties. Tēmu, par kuru dalībnieki negribēja izteikties, nav. Dalībnieki kūtrāki bija tā saucamajās „kutelīgajās” tēmās, piemēram, seksuālās minoritātes. Te bija vērojami arī asāki un kategoriskāki spriedumi, kas neaicina uz dialogu, bet gan noliegumu. Priecēja tas, cik elastīgi reaģēt gatavi citi un nodarbību vadītājas. Dalībnieki ar interesi ieklausījās citos, īpaši citu profesiju pārstāvju viedokļos, kas bija atšķirīgi no skolotāju, kā līdzīgi domājošo profesionāļu viedokļa. Interesanti bija tas, ka uz vienu lietu varēja paraudzīties no dažādiem skatu punktiem – pieaugušā, skolotāju un vecāku, bērnu.

Kā kursu vadītājai man bija grūti saplānot laiku aktivitātēm, kurās grupās  vajadzēja prezentēt savu darbu, diskutēt vai izteikt viedokli. Parasti tas aizņēma vairāk laika nekā bija paredzēts. Nebija viegli apstādināt arī iekarsušos, lai pārietu pie nākamās tēmas.

Izvērtēt, vai kursi reāli mainījuši kāda cilvēka attieksmi vai pieeju lietām, grūti. Tie likuši aizdomāties par to, kam ikdienas steigā paskrienam garām, radījuši iespēju izteikties, būt uzklausītam un salīdzināt, izdarīt secinājumus  pašam.

Ļoti svarīgi ir tas, ka vadītājiem pašiem ir aizraujoši strādāt – ir atvērtas tēmas, atvērti dalībnieku prāti, kas rada interesantas domas un atšķirīgus viedokļus.”

Pirmo reizi tālākizglītības kursus vadīja Zemgales reģiona multiplikatore Antra Salna: „Semināra tēmas bija ļoti aktuālas un man patika šī pieeja – pašu dalībnieku pieredzes aktualizēšana un aicinājums izteikties par starpkultūru komunikācijas tēmām. Komandā bija kolēģe, kura labprātāk vēlējās pieturēties pie lekcijas veida nodarbībām, nācās pārliecināt, ka semināru mērķis ir caur savu un līdzcilvēku pieredzi, viedokļiem nonākt pie kāda kopsaucēja. Ir jābūt dzīves gudram ar dažādu pieredzi, lai veiksmīgi ar tādu pieeju varētu vadīt nodarbības. Šīs pieredzes man nedaudz pietrūka. Kopumā kursanti bija atraisīti, lai gan bija arī cilvēki, kuri vairāk gribēja konkrētus, skaidrus norādījumus kā rīkoties – pareizās receptes”.

Zemgales reģiona multiplikatore Jeļena Rjazanceva, kurai tālākizglītības kursu vadīšanā jau ir liela pieredze atzīmēja: „Piedalīšanās programmas aprobācijā man deva lielu pieredzi sadarbībai ar kolēģiem-multiplikatoriem un skolu komandām. Izveidojās veiksmīga, radoša sadarbība, kas ir atkarīga no katra cilvēka kā personības. Komandas bija ļoti atsaucīgas un strādāt gribošas.

Uzskatu, ka pozitīvais akcents bija tas, ka aprobācijas semināros nodarbības notika vienā (Jelgavas 2.pamatskolā) skolā. Tas atviegloja organizatorisko darbu.

Sarunās ar semināra dalībniekiem izskanēja viedoklis, ka minētā tēma ir ļoti aktuāla sabiedrībai un būtu nepieciešams turpināt iesākto darbu. Ļoti interesanti šādas semināra nodarbības būtu mazākumtautību skolu komandām, skolām ar latviešu valodas apmācību un jauktajā variantā. Varbūt būtu interesanti seminārus organizēt tikai 9.-12. kl. skolēnu komandām. ”

Par semināru norisi Kurzemes reģionā savus secinājumus izteica Kurzemes reģiona multiplikatore un arī programmas veidotāja Ginta Sīle: „Kurzemes sešu skolu komandu dalībnieki četras programmas aprobācijas dienas pavadīja pozitīvā un radošā gaisotnē. Semināru dienām noslēdzoties, bija tīkami dzirdēt atzinumu, ka laiks ir pagājis ātri, ka atvadu sveicieni bija sirsnīgi un ar „paldies” gan nodarbību vadītājām Dacei Sametei, Gintai Sīlei, Raisai Stunžānei, Violai Narbutai, gan Liepājas Puškina 2.viduuskolas direktorei Edītei Plamšei par jaukajām telpām un viesmīlību.

Programmas „Starpkultūru dialoga veicināšana” izveidotais materiāls, kas programmas izveides laikā tika apkopots ar savu pienesumu no katra Latvijas reģiona, programmas multiplikatoriem – nodarbību vadītājiem deva pamatu pašiem paskatīties uz iecietības un dažādības problēmsituāciju saskatīšanu arī savā reģionā. Visas četras programmas aprobācijas dienas nodarbībās piedalījās un vēroja arī projekta iniciatori un koordinatori, kuru erudīcija un pieredzes bruņojums deva akceptu - tas ir izdevies!

Ja vecāki atzina, ka ir vēlēšanās arī turpmāk piedalīties līdzīgos kursos un ieraudzīt sevi no malas, ja skolēni dzīvi piedalījās piedāvātajās aktivitātēs, ja pedagogi atvērās savos spriedumos un talantu izpausmēs, tad, droši varu teikt, mērķis ir sasniegts. Kurzemē notika dialogs par starpkultūru procesu, kura centrā esam katrs mēs pats!”

Vidzemes reģionā vidzemnieku gūto programmas aprobācijas semināros veiksmīgi ataino ieraksti dalībnieku izvērtējuma anketās:

„...Kursi rosināja domāt par toleranci, prasmi dzīvot un sadzīvot mūsdienu daudzveidīgajā sabiedrībā.... Ļoti patika asociāciju spēles, radoša darbība tēmas ietvaros... Priecē, ka tēmas interesēja skolēniem, ne tikai skolotājiem.... Bija lietas kas it kā jau zināmas, piemēram, materiāls par dažādām reliģijām, tomēr šajā materiālā atklājās daudz kas jauns un nezināms.... Par nozīmīgākajām jāatzīst tēmas, kurās satura apguvei lektori piedāvāja  netradicionālas metodes, atraktivitāti un neslēpa arī savas jaunatklāsmes materiāla atlasē... Paldies par sapratni, māku ieinteresēt, aizraut, radīt gaisotni, kurā laiks aizskrien vēja spārniem.... Lai daudziem ar jauniešu izglītošanu saistītiem cilvēkiem būtu iespēja apmeklēt šāda veida nodarbības....Novadiet vēl tūri, "Dialogs -2", jo vēl daudz , kas runājams...”

Projektā „Starpkultūru dialoga veicināšana” būtisks ir nākamais solis – multiplikatora mapes izveidošana un izdošana, lai visi divdesmit projektā iesaistītie multiplikatori projekta noslēgumā būtu gatavi darbam projekta ideju ilgtspējas nodrošināšanai, vadot projekta gaitā izveidoto, aprobēto un pilnveidoto kursu programmu dažādām mērķauditorijām, veicinot izpratni par sabiedrības integrāciju, ieviešot un popularizējot starpkultūru izglītību, kas vērsta uz cieņu pret kultūru dažādību mūsu valstī un to sadzīvošanas un savstarpējās sapratnes, iecietības veicināšanu, cerot uz sabiedrības integrācijas problēmu prasmīgu un veiksmīgu risināšanu Latvijā.

            Šis dokuments ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī dokumenta saturu pilnībā atbild Izglītības attīstības centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

            Šis dokuments ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī dokumenta saturu pilnībā atbild Izglītības attīstības centrs un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.