IN ENGLISH


Dzirnavu iela 34a – 8,
Rīga LV-1010,
Latvija
Tālrunis: 67503730
Fakss: 67503729
e-pasts: iac@latnet.lv

 

Projekts „Pilsoniskās līdzdalības iespējas daudzkultūru sabiedrībā: no zināšanām līdz darbībai”
(Nr. 2005/017-495-03-01/1-3/32)
2007. gada 1. novembris – 2008. gada 30. novembris

Projekts tiek īstenots ES Pārejas programmas ”Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” ietvaros

 

Projekta „Pilsoniskās līdzdalības iespējas daudzkultūru sabiedrībā: no zināšanām līdz darbībai” (Nr. 2005/017-495-03-01/1-3/32) ietvaros notika semināru cikla „Tiesiskas, demokrātiskas valsts darbības principi” trešās daļas zināšanu apguves seminārs „Efektīva pilsoniska līdzdalība daudzkultūru sabiedrībā”.

Seminārs notika 2008. gada 26.martā Valmieras 5.vidusskolā, 27. martā Raiņa Daugavpils 6.vidusskolā un 3.aprīlī Gulbenes 2.vidusskolā.

Jautājumi, kas tika analizēti semināra gaitā bija:

  1. Privātās sfēras, valsts un pilsoniskās sabiedrības attiecības un atbildības demokrātiskā valstī.
  2. Indivīda un pilsoniskās sabiedrības grupu efektīva sadarbība ar valsts institūcijām.
  3. Daudzkultūru sabiedrība Eiropā, Latvijā, manā pilsētā un pagastā.
  4. Indivīda pilsoniskās līdzdalības iespējas vietējā daudzkultūru kopienā.
  5. Sabiedrības grupu pilsoniskās līdzdalības iespējas vietējā daudzkultūru kopienā.

Dalībnieki tika iepazīstināti ar jēdzienu daudzkultūru sabiedrība, un tika rosināti domāt par daudzkulturālisma grupām un izpausmēm Latvijā vietējās kopienās.

Seminārā aktīvi līdzdarbojās dažādu vecumu un dažādu sabiedrības grupu pārstāvji, tādējādi tika rosināta daudzveidīga domu apmaiņa un diskusijas.

Interesanti bija salīdzināt, ko par nozīmīgām vērtībām atzīst eiropieši un Latvijas iedzīvotāji.

Izvērtējot semināru, dalībnieki minēja:

„Pasaule ir ļoti dažāda, bet mums tā jāpieņem tāda, kāda tā ir. Ir daudz viedokļu par notiekošu un pareizi tie ir tad, ja tos prot pamatoti argumentēt.”

 „Līdz šim jēdzienu daudzkultūru sabiedrība sapratu ļoti šauri. Tagad sapratu, ka multikulturālisms nozīmē ne tikai dažādas tautības, tas ietver arī dažādas intereses, tas var izpausties dažādā izpratnē par apģērbu, tradīcijām un citām lietām.”

 „Politika mūsu dzīvē ne vienmēr šķiet ļoti svarīga, tomēr tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.”

 „Izrādās, ka dzīves kvalitāte ir izmērāma. To aizdomājos izvērtējot savas dzīves kvalitāti.”

 „Interesanti bija uzzināt un procentuāli salīdzināt, ko par nozīmīgām dzīves vērtībām atzīst Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāji.”

 

Fragmenti no sarunas ar jauniešiem – projekta dalībniekiem

Seminārā piedalījās vairāki jaunieši. Savu viedokli par projekta norisi un jaunatnes lomu sabiedrības dzīvē izteica Sintija Locāne - Viļakas Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniece, Intars Slišāns - Viļakas Valsts ģimnāzijas 11.klases skolēns un Armīns Martiņenko – Gulbenes 2.vidusskolas 11.klases skolēns.

Ko jaunieši iegūst piedaloties šāda veida projektos?

Sintija – Jauniešiem ir iespēja izpaust savas domas un praktizēties sava viedokļa izteikšanā plašākai auditorijai.

Intars – Projekta aktivitāšu laikā ir iespēja izpaust sevi. Te ir iespējas satikt jaunus, līdz šim nepazīstamus  cilvēkus un uzzināt jaunas idejas.

Kas ir līdzīgs un kas ir atšķirīgs apmācību procesā projekta nodarbībās un skolā mācību stundās?

Sintija - Te ir iespējams strādāt kopā  dažādu vecumu cilvēkiem un dzirdēt viņu viedokli. Skolā mēs vairāk darbojamies vienaudžu vidē. Ir labi darboties kopā dažādu paaudžu cilvēkiem, tas palīdz labāk saprast un pieņemt citu cilvēku viedokļus. Semināru gaitā  kļūst skaidrāks, ka dažkārt gados vecāku cilvēku rīcību un uzskatus nosaka laiks, kas nodzīvots padomju okupācijas gados. Šādas pieredzes nav jauniešiem, tāpēc ir lietas, ko mums grūtāk saprast. Tomēr šādas sarunas palīdz labāk iepazīt vienam otru.

Intars - Piekrītu, ka jaunatnei reizēm ir grūti saprast daudzus jautājumus, kas saistās ar dzīvi padomju periodā. To apliecināja diskusija nodarbības gaitā par to, ka kādreiz vasarās skolēni varēja strādāt par audzinātājiem bērnudārzos un gūt pieredzi darbā ar bērniem, bet mūsdienās likumdošana to nepieļauj, un jauniešu iespējas strādāt vasarās ir atšķirīgas.

Armīns – Te tāpat kā klasē ir dažādi brīži. Ir brīži, kad dalībnieki ir klusāki un ir brīži, kad viņi kļūst skaļāki. Labi ir tas, ka var dzirdēt un savienot dažādas pieredzes - gan to, kas ir pieredzes bagātākiem cilvēkiem, gan to, kas ir jauniešiem, kuri vēl tikai uzsāk kaut ko darīt, lai dzīve kļūtu aizraujošāka. Man patīk tas, ka jauniešu idejas tiek pieņemtas un atbalstītas.

Kā jūs domājiet, cik lielā mērā jaunieši var ietekmēt sabiedrībā notiekošo?

Intars- Ikvienam ir iespējas uzlabot dzīvi un to pozitīvi ietekmēt, ja vien ir vēlēšanās to darīt.

Armīns - Jauniešu rokās ir visas iespējas līdzdarboties politikā. To apliecina vairāki veiksmīgi piemēri. Piemēram, Gulbenes jaunieši ar panākumiem darbojas Tautas partijas jauniešu organizācijā, kur izstrādā reālus ieteikumus dzīves uzlabošanai.

Sintija – Agrāk jauniešiem nebija tik daudz iespēju kaut ko ietekmēt, tagad pats svarīgākais ir gribēt un tad arī iespējas atrodas.

Nosauciet būtiskākās īpašības, kas nepieciešamas jauniešiem, lai virzītu savas idejas.

Sintija - Mērķtiecība, drosme un aizrautība.

Intars - Pacietība un aizrautība.

Armīns – Degsme.