Sevis, kopienas, Latvijas un pasaules iepazīšanas sprints noslēdzies

DSC4

“Sevis, kopienas, Latvijas un pasaules iepazīšanas sprints” - tieši tā daļa projekta “Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties” dalībnieku pašās jūnija beigās novērtēja aizvadīto pusgadu. Tas bijis piesātināts, jaunas informācijas, kontaktu, emociju, rīcības un domu pilns laiks, kurā nācās paveikt vairāk, nekā ierasts, bet kas arī sniedzis milzu gandarījumu un iestrādnes tālākajam gājumam.

Lai atskatītos uz notikušo un gatavotos tālākajam gājumam, projekta ietvaros notiekošajā vasaras skolā „Komandā ir spēks!” katras skolas komanda simboliski gatavoja pieredzes un dārgumu krātuves. Dārgumu – savu zināšanu, prasmju, drosmes un uzņēmības - krātuves bija gan pūralādes, gan ledusskapji, zibatmiņas, kupli koki, basketbola grozi un pat kuģi - tiem, kuri dzīvo ūdeņu tuvumā, un tajās tika ievietots vasaras skolas laikā iegūtās idejas un citas vērtības. Savukārt pieredzes krātuvēs – aploksnēs sagūla pieredze, kas katrā no skolām uzkrāta kopš pirmās tikšanās ievadseminārā Siguldā.

Vasaras skolas dienas Atpūtas un konferenču kompleksā "Ratnieki" visiem 60 dalībniekiem bija intensīvs pieredzes apmaiņas, prāta un ķermeņa vingrināšanas, spēļu potenciāla novērtēšanas un Latvijas dabas izjušanas laiks – ar visiem pārsteigumiem, ko tā mums sagādāja.  

Viss sākās ar vietas iepazīšanu – gluži kā savā kopienā. Neskatoties uz slapjo zāli un citām nesen bijušo lietavu sekām gleznainajās dabas takās, pirmajā vakarā vasaras skolas dalībnieki iepazina „Ratnieku” rašanās vēsturi, tai skaitā Roberta Hirša personību, kas daudziem bija jaunatklājums un par ko vairāk iespējams uzzināt http://www.ratnieki.lv/roberts-hirss/. Tā sākās stāsti par piederības sajūtu, par savām attiecībām ar Latviju, iespējām un atbildību, kas nereti ir tik cieši savijušās, ka grūti atšķetināt.

Pirmajā darba dienā pēc savas darbības izvērtēšanas no satura un formu daudzveidības viedokļa, dalībnieki sastapās ar fantastiskajiem Daugavpils universitātes Humanitārā institūta pētniekiem Žanu Badinu, Ilzi Kažāni un Alīnu Romanovsku, kuri izveidojuši Latvijas valsts simtgadei veltītu prāta spēli “Trāpi simtniekā”, un novadīja veselu aizrautīgu cīņu sēriju ar tai sekojošām nodarbībām par spēļu veidošanas un izmantošanas principiem. Neiztika arī bez padomiem, kā tad attīstīt sevi par veiksmīgu spēlētāju. Te nu tika atgādināti trīs zelta principi: intuīcija, erudīcija, loģika. Jautājums, kā uzticēties savai intuīciju, bet vienlaikus attīstīt loģiku un erudīciju, aktuāls gan tiem, kuri māca, gan tiem, kuri mācās.

Nākamais satura bloks, ko ļoti augstu novērtēja jaunieši un pedagogi, bija sociālo mediju un digitālā mārketinga eksperta, aģentūras „New Black” stratēģa un vadītāja Artūra Medņa ziņā. Kas tad ir mūsdienu „jaunais melnais”? Aģentūra sevi raksturo kā drosmīgu, radošu, pieredzējušu, profesionālu un zināšanām bagātu komandu, kas „katru dienu iemācās kaut ko jaunu. Un ja nekā jauna nav - mēs to izdomājam. Mūs vieno patiess entuziasms un “nekas nav neiespējams” attieksme”. Arī tas ir kas tāds, kam vairāk vietas jāatvēl gan skolā, gan ikdienas dzīvē. Artūrs Mednis aicināja arī pašus dalībniekus nākt klajā ar vajadzībām un to iespējamajiem risinājumiem, un izteica atzinību par dalībnieku radošumu un pat izteikto domu biznesa potenciālu. „Ja arī kāds priekšlikums bija līdzīgs tam, kas jau ir izdomāts, arī tad ir labi, jo pirms tam cilvēks nezināja, ka kaut kas tāds pastāv,” vērtēja Artūrs, apstiprinot skolā tik ļoti nepieciešamo spēju pašam atklāt savas zināšanas.

Ķekavas novada JIC direktore Linda Vaškeviča-Veita aicināja domāt par to, kā  no idejas nonākt līdz rezultātam – vai nu tā būtu performance, projekts, labdarības akcija, kopienas dzīves un apkaimes uzlabošana vai pašu rīkota skolas ballīte. Kā no „ne-, ne-, ne- attieksmes, pesimisma un negācijas nonākt līdz cerībai un darīšanai – to praktiskos uzdevumos izmēģināja gan skolotāji, gan skolēni. Interesanti bija vērot, kā sākotnēji globālās problēmas, kurām tiešām nav pa spēkam rast ātrus risinājumus, pamazām pārtapa paveicamos un tomēr ļoti aktuālos darbos, kas maina dzīvi tepat pašiem līdzās. Sadarbībā ar Lindu pusdienā tapa arī performances līdzdalībai diskusijā sarunu festivālā „Lampa”.

Savukārt Ķekavas novada jaunieši sniegtā vakara izrāde “Dzīvot. pārDzīvot” „Ratnieku” šķūnī, kas, kā atzina režisore Ilze Kvedere-Boka, bija ideāli piemērots izrādes saturam un noskaņai, atklāja reālus jauniešu dzīves stāstus, kas vienlaikus ir tipiski un var rosina ikvienu padomāt par ģimenes lomu personības ikdienā un garīgo vērtību tapšanā. Bija asaras, bija paldies, bija pārdomas un jaunu kontaktu dibināšana.

Katra diena sākās ar vērīgu iepriekšējās apskatu, pie kam tas notika asprātīgā un vienlīdz jēgpilnā veidā. Par trešās dienas notikumiem analītiķi cita starpā ziņoja: „Pēc pusdienām kalorijas dedzināt devās 14% dalībnieku, kā rezultātā 1,5% dalībnieku saplēsa bikses. Apmēram plkst.13 skolotāji masveidā sūdzas par pārslodzi”. Dienas notikumi tika arī tvītoti un ietērpti dienas jokā.

Īpašas bija Toma Urdzes vadītās nodarbības, kas bija veltītas efektīvas komandas darbības aspektiem. Te nu katra komanda vēlreiz atskatījās uz projekta laikā notikušo, mēģinot saprast, cik lielā mērā viņi paši apzinājušies skaidru un vienotu mērķu nepieciešamību, atvērtu komunikāciju, dažādību kā vērtību un citus aspektus, ko Toma vadībā nācās izdzīvot ari tīri fiziski.

Visas četras darba dienas noritēja intensīvā gaisotnē, darbojoties paralēlajās grupās, pāros un komandās un sadarbojoties ar jomas ekspertiem, IAC komandu un pasniedzējiem.

Vasaras skolas pēdējā diena, bija īpaša ar to, ka visi dalībnieki devās uz sarunu festivālu „Lampa”, lai ne vien saprastu, kas tad ir šāds sarunu festivāls, kas Latvijā notiek jau trešo gadu, bet arī paši vadītu diskusiju. Diskusijas tā arī bija pieteikta – 12 skolu pieredzes stāsti "Dzīvot Latvijā? Man patīk dzīvot Latvijā!" Par to arī bija saruna: ”Vai tev patīk dzīvot Latvijā? Ko Tu zini par Latviju? Ar ko Latvija – tātad tu pats - var lepoties Eiropas un pasaules mērogā? Kā Latviju izjūt vidusskolēni mazākumtautību skolās? Vai mūsdienu jaunieši ir patriotiski noskaņoti? Un kāds vispār ir mūsdienu patriotisms – ikdienas izvēlēs un rīcībā?” Saruna lieliskā moderatora, režisora Jura Joneļa vadībā izvērtās patiesi saturīga, iesaistoties arī klausītājiem. Skolēni dalījās pieredzē par to, kā viņi pētījuši savu apkārtni un Latviju kopumā, uztaustot vietas izjūtu, izmantojot kopienu teātra elementus, liekot lietā mūsdienīgus komunikāciju un tehnoloģiju rīkus, ko domā par savu nākotni un kāpēc var secināt – man patīk dzīvot Latvijā!

Esam lepni, ka mūsu telti apmeklēja un par jauniešu domām un projektā veikto lielu interesi izrādīja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon), Britu Padomes Latvijā direktore Zane Matesoviča, kā arī KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere un viņas komanda.

Par spīti lietusgāzēm jaunieši bija paspējuši pabūt arī citās diskusijās un pat nedaudz apskatīt Cēsis; vismaz tik daudz, lai zinātu, ka vēlas uz šejieni atbraukt vēl. Dienas noslēgums viesu namā „Laimes ligzda” patiesi atgādināja brīdi pirms lidojuma. Sirsnīgas un dziļas refleksijas par notikušo: izzināto, pieredzēto un paveikto apliecināja, ka paveikts daudz un, kā teica kāds no dalībniekiem, „jau gribas uz skolu, lai liktu visu lietā”. Jā, sprints noslēdzies; jāsāk ikdienas maratons. Ceram un ticam, ka entuziasms nenoplaks, ka no iesētajām sēklām izaugs ilgtspējīgas darbības, kas palīdzēs pilnveidot skolu darbības stratēģijas un, Latvijas valsts simtgadi sagaidot, skolu jaunieši un pedagogi vēl drosmīgāk ar darbiem apliecinās savu piederības sajūtu un līdzatbildību par savu skolu, kopienu un valsti.

Video par Vasaras skolu.

 

Aija Tūna, projekta "Izzināt.Pieredzēt.Rīkoties" satura vadītāja

Publicēja: LInda Kluša (16/07/2017)

Jaunākais video