Noslēgušies projekta izglītojošie pasākumi

Ingūna Irbīte

 

Kopš 2012. gada septembra Izglītības attīstības centrs (IAC) sadarbībā ar   partnerorganizācijāmGLEN Latvija”, “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”,  Development Bulb (Latvija), „Mondo” (Igaunija) un Leeds Development Education Center” (Lielbritānija) īsteno projektu „NVO kapacitātes stiprināšana attīstības sadarbības un attīstības izglītības politikas veidošanas procesā”. No oktobra līdz maijam projekta ietvaros notika divas ārvalstu prakses izpētes vizītes un virkne izglītojošu semināru. Mācību process bijis ļoti intensīvs un bagātinošs. Šajā rakstā sniegts ieskats projektā gūtajā pieredzē un nozīmīgākajos secinājumos. Šobrīd iesaistīto NVO pārstāvji strādā pie projekta gala produktu veidošanas. Septembrī nevalstisko organizāciju pārstāvji un plašāka sabiedrība tiks iepazīstināti ar AS un AI jomas mentoru sarakstu, kā arī atbalsta materiāliem NVO kapacitātes stiprināšanai AS un AI jomā.

Attīstības sadarbības (AS) un attīstības izglītības (AI) jautājumi ir IAC aktuālajā dienas kārtībā jau kopš 2005.gada. Īstenota virkne projektu, izveidotas nozīmīgas partnerības, stiprinājusies pārliecība par AS un AI tematikas būtiskumu un aktualitāti. Projekta „NVO kapacitātes stiprināšana attīstības sadarbības un attīstības izglītības politikas veidošanas procesā” īstenošana sniegusi iespēju gan IAC darbiniekiem, gan vairākām citām Latvijas NVO paplašināt zināšanas attīstības tematikā, stiprināt savstarpējo sadarbību un tā rezultātā aktivizēt savu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, publisko pakalpojumu sniegšanā, ES politiku instrumentu un ārvalstu līdzfinansēto projektu ieviešanā.

Projekta laikā sešos izglītojošos semināros dalībnieki tikās ar AS, AI un citu saistīto jomu Latvijas vadošajiem ekspertiem. Semināru tematika un potenciālais lektoru sastāvs tika apspriests kopējā tikšanās reizē, uzsākot projektu. Dalībnieku vajadzībās balstītais mācību saturs bijusi viena no projekta panākumu atslēgām. Ar žurnālistu Sandiju Semjonovu NVO pārstāvji diskutēja par AS un AI aktualitātēm un būtiskākajiem politiskās dienas kārtības jautājumiem. Īpaši interesantas bija lektora personīgajā pieredzē balstītās atziņas par ikviena cilvēka līdzatbildību attīstības valstīs notiekošajā, par klātbūtnes efekta būtiskumu, par filmu veidošanu ekstrēmos apstākļos, par attīstības sadarbības formu transformēšanos nākotnē. Politoloģe Žaneta Ozoliņa tikšanās laikā galveno uzmanību veltīja jomas aktualitātēm. NVO pārstāvjiem noderīgs bija ieskats Eiropas Komisijas jaunajā attīstības sadarbības stratēģijā „Dienaskārtība pārmaiņām” („Agenda for Change”). Lektore uzsvēra nepieciešamību aktualizēt attīstības sadarbības ideju Latvijas sabiedrībā un NVO lomu šajā darbā. Tas ir ļoti grūts uzdevums, jo Latvijas sabiedrība gan vēsturisku iemeslu, gan pašreizējās ekonomiskās situācijas kontekstā nav īpaši atvērta iesaistīšanās un palīdzības idejai globālā mērogā. Vislielāko dalībnieku interesi izraisīja Ž.Ozoliņas iespaidi par vizīti Afganistānā. 2012.gada oktobrī viņa šajā valstī piedalījās īpašā NATO ģenerālsekretāra programmā. Politologs Ivars Ījabs dalījās pārdomās par mūsdienu Latvijas sabiedrības motivāciju un attieksmi iesaistīties attīstības sadarbības procesos. Lektors pauda viedokli, ka sabiedrībās, kuras ilgstoši sekmīgi attīstās, izmainās arī cilvēku vērtības. Materiālās vērtības – darbu, patēriņu, drošību, cilvēks sāk uzlūkot kā pašsaprotamas. Notiek pāreja uz post materiālajām vērtībām – vides saglabāšanu, cilvēktiesībām, neiecietību pret netaisnību, līdzdalību, radošumu, kosmopolītismu. Interesanta izvērtās semināra dalībnieku diskusija par to, cik tālu ceļā no materiālā uz post materiālo atrodas Latvijas sabiedrība un kādas ir iespējas ietekmēt šos procesus. Vidzemes augstskolas docētāji Visvaldis Valtenbergs un Inese Ebele vadīja praktikumu par pretrunu novēršana globālajā attīstībā: patība, rīcība, kultūra un sistēmas integrālās teorijas skatījums. Eksperte Sandra Brigsa informēja par novērtējuma pieejām projektu darbā, iepazīstinot ar novērtējuma zinātnes attīstību, novērtējuma funkcijām, metodiku, projektu pieteikumu sagatavošanas labajām praksēm. LAPAS direktore Inese Vaivare dalījās pieredzē par NVO iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē. Mediju eksperts Zigurds Zaķis piedāvāja risinājumus, kā NVO izdzīvot informācijas pārslodzes laikmetā, kā „kļūt redzamām”, kā veidot sarunu ar sabiedrību, kas būtu balstīta kopējās vērtībās. Pasniedzēja Zane Matesoviča vadīja praktiskas nodarbības, kurās dalībnieki mācījās izmantot Microsoft produktu mazāk zināmās iespējas.

Semināru cikla noslēgumā projekta dalībnieki izteikuši visaugstāko novērtējumu gan mācību saturam, gan darba organizācijai – „labs plānojums gan laika, gan satura ziņā”, „semināri ir īpaši būtiski mūžizglītības kontekstā”, „paldies, ka reaģējāt uz katra individuālajām vajadzībām”, „prieks un gandarījums iepazīties un sadarboties ar zinošiem kolēģiem”, „ļoti eleganti pasniedzēji, kas jomu pārzina, ir personības, ar pieredzi, tiešām priecājos, ka tika sameklēti labākie”, „semināri rosināja domāt, kur mēs kā organizācija esam publiskajā telpā, kā mūs var/nevar atrast; par to, ka nepieciešamam aktīvāka darbība sociālajos tīklos”, „gūts plašāks skatījums uz attīstības sadarbību, kas veidos konstruktīvāku pieeju tālākās rīcības plānošanai”, „pārdomas par sabiedrības attīstību, tās gatavību AS un AI idejām”, „idejas kā darboties, lai sabiedrība saredzētu reālu AS un AI jautājumu aktualitāti, kā veicināt to, lai šīs idejas sāktos jau „grassroot” līmenī”, ”augstu vērtēju iespēju projekta sākumā piedalīties lemšanā par nepieciešamajām semināru tēmām; domāju, ka tā ir viena no panākumu atslēgām; ceru, ka līdzīgas iespējas mācīties būs arī nākotnē”.

2012.gada novembrī projekta dalīborganizāciju pārstāvji piedalījās AS un AI jomas izpētē Igaunijā. Vizītes laikā bija iespējams iepazīties ar Igaunijas vadošās organizācijas NVO Mondo darbību, apskatīt Mondo plašo resursu bibliotēku, tikties ar citu NVO un Izglītības ministrijas pārstāvjiem, apmeklēt praktiskas globālās izglītības nodarbības skolā un piedalīties skolotāju apmācības seminārā. Nozīmīgākās projekta dalībnieku atziņas un secinājumi – Igaunijas Ārlietu ministrijai ir aktīva pozīcija attīstības jomā, kā arī rīcībspējīgs finansējums ar progresīvu tendenci nākotnē; Igaunijas platforma attīstības sadarbībai ir būtisks „spēlētājs”, kura viedoklī valsts struktūras ieklausās; platformas ietekmi nodrošina plašā organizāciju pārstāvniecība un aktīva darba koordinēšana; skolās attīstības izglītības jautājumi ir iekļauti dažādu mācību priekšmetu saturā, dažas skolas piedāvā fakultatīvu kursu „Globalizētā pasaule”; NVO Mondo piemērs rāda, ka vienas organizācijas ietvaros iespējams sekmīgi apvienot darbību gan attīstības sadarbības, gan attīstības izglītības jomā; savu klātienes pieredzi attīstības valstīs (fotogrāfijas, intervijas ar cilvēkiem, sadzīves priekšmetus), Mondo speciālisti izmanto, lai radītu Igaunijā izmantojamus mācību materiālus.

2013.gada aprīlī/maijā projekta dalībnieki iepazinās ar AS un AI jomu labo praksi Apvienotajā Karalistē. Vizītes saturisko piepildījumu nodrošināja partnerorganizācija Līdsas Attīstības izglītības centrs (AIC). Apvienotajai Karalistei ir vairākus gadu desmitus ilga attīstības sadarbības un attīstības izglītības vēsture. Šī bagātā pieredze bija jūtama gan nodarbībās Līdsas AIC birojā, gan skolu un augstskolu vizītēs, gan tiekoties ar vietējās pašvaldības un NVO pārstāvjiem. Latvijas situācijā īpaši nozīmīgas ir mājās pārvestās atziņas par nepieciešamību koordinēt visu resoru (valsts, pašvaldību, NVO, biznesa, mediju) rīcību; par to, ka NVO sadarbība ar vietējās varas institūcijām globālās izglītības ieviešanā var mazināt sabiedrības polarizēšanās riskus nākotnē; skolotājus darboties attīstības tematikā motivē dažādas balvas, konkursi, skolu tīklu kopēji pasākumi, iespēja pašiem apmeklēt attīstības valstis; NVO nepieciešams veidot ciešāku saikni ar augstskolām, lai topošos pedagogus pēc iespējas agrāk iepazīstinātu ar attīstības izglītības tematiku.

Jūnijā iesaistīto NVO pārstāvji tikās projekta izvērtējuma un ilgtspējas plānošanas seminārā. Dalībnieki pauda viedokli, ka projekts bijis nozīmīgs gan viņu personīgajai izaugsmei un profesionālajai pilnveidei, gan organizāciju kapacitātes stiprināšanai. Nākotnes darbā īpaši vērā ņemamas atziņas un apkopojoši secinājumi:

-       Lai NVO kļūtu par ietekmīgu spēku AS un AI jomās nepieciešama intensīvāka to savstarpējā sadarbība, detalizētāka darbības specializācija, regulāra dalīšanās labās prakses piemēros, vienota pārstāvniecība, sazinoties ar valsts struktūrām.

-       Visām organizācijām sava profila ietvaros jāveic darbs Latvijas sabiedrības izglītošanā un globālās tematikas aktualizēšanā. Lai sekmīgi uzrunātu sabiedrību un efektīvi darbotos, NVO ir jākļūst „redzamākām” publiskajā telpā. Tas nozīmē - jāaktivizē darbība sociālajos tīklos, jāpārskata un jāuzlabo savas e platformas un vizuālās identitātes atribūti.

-       Latvijas NVO ir uzkrāta jaudīga pieredze attīstības izglītības īstenošanā – pedagogu tālākizglītībā, mācību materiālu veidošanā, darbā ar skolu komandām un skolu tīklu veidošanā. Nepieciešams rast iespējas šīs pieredzes tālākas izplatīšanas, pēctecības un ilgtspējas nodrošināšanai. Attīstības izglītības īstenotājiem ir jārod iespēja veidot tiešu, nepastarpinātu saikni ar attīstības valstīm un to cilvēkiem.

-       NVO darbiniekiem nepieciešama regulāra zināšanu atjaunošana AS un AI tematikā, tikšanās ar šo jomu vadošajiem profesionāļiem, ārvalstu pieredzes iepazīšana un citi kapacitātes stiprināšanas pasākumi.

-       Situācijā, kad valsts finansējums AS un AI jomās ir niecīgs, īpaši nozīmīga ir ārvalstu līdzekļu piesaiste, ko veic NVO dažādu projektu ietvaros. Tādēļ valsts struktūrām būtu jāpauž politisks atbalsts NVO iniciatīvām un valsts budžetā jārod pietiekami līdzekļi ārvalstu donoru projektu līdzfinansējumam.

Jaunākais video